Pikšķerēšana ir ziņojums, kas izliekas par nākušu no kāda, kam uzticaties, piemēram, bankas, piegādes uzņēmuma, darba devēja vai drauga, lai jūs noklikšķinātu uz saites, atvērtu failu vai atklātu paroli. Tā nonāk e-pastā, īsziņās, ziņojumapmaiņas lietotnēs un tālruņa zvanos. Ziņojumi bieži ir pārliecinoši, taču tiem ir dažas kopīgas pazīmes.
Ko parasti vēlas pikšķerēšanas ziņojums?
Gandrīz katrs pikšķerēšanas ziņojums vēlas vienu no trim lietām. Tas vēlas, lai pierakstāties lapā, ko kontrolē sūtītājs, atverat pielikumu, kas instalē ko kaitīgu, vai nosūtāt naudu vai informāciju izdomātas problēmas dēļ. Stāsts ap lūgumu mainās, mērķis paliek tas pats.
Biežākie stāsti ir bloķēts konts, neizdevusies piegāde, neapmaksāts rēķins, negaidīta atmaksa, balva vai nelaimē nonācis radinieks, kuram steidzami vajadzīga palīdzība. Jebkuru ziņojumu, kas prasa paroli, verifikācijas kodu, maksājumu vai personu apliecinoša dokumenta kopiju, uztveriet kā tādu, kas jāpārbauda pirms rīcības.
Kādas pazīmes atklāj pikšķerēšanas ziņojumu?
Neviena atsevišķa pazīme nepierāda, ka ziņojums ir viltots, un labi viltojumi var izvairīties no tām visām. Tomēr katru reizi ir vērts pārbaudīt šo:
Spiediens. Ziņojumā teikts, ka jums ir dažas stundas, ka konts tiks slēgts vai ka notiks kas slikts, ja gaidīsiet.
Sūtītāja adrese, kas ir līdzīga, bet nepareiza, piemēram, ar apmainītu burtu vai papildu vārdu domēnā.
Saite, kuras redzamais teksts neatbilst galamērķim. Datorā varat virzīt kursoru virs tās, bet tālrunī varat ilgi nospiest, lai redzētu adresi.
Negaidīts pielikums, īpaši zip fails, rēķins, ko neesat pieprasījis, vai fails, kas prasa iespējot makro.
Prasība maksāt ar dāvanu kartēm, kriptovalūtu vai bankas pārskaitījumu uz jaunu kontu.
Ko darīt pirms noklikšķināšanas?
Apstājieties un palēniniet tempu. Spiediens ir rīks, uz ko balstās sūtītājs, tāpēc dažas minūtes pauzes atņem lielu daļu viņa priekšrocības. Neatbildiet, nezvaniet uz ziņojumā norādīto numuru un neatveriet saiti vai pielikumu.
Pēc tam pārbaudiet apgalvojumu ceļā, kam jau uzticaties. Atveriet uzņēmuma lietotni vai pats ierakstiet tā adresi pārlūkā un meklējiet to pašu paziņojumu savā kontā. Zvaniet uz numuru, kas norādīts uz jūsu kartes vai uzņēmuma oficiālajā tīmekļa vietnē. Ja ziņojums šķiet nācis no kolēģa vai radinieka, sazinieties ar viņu citādi, piemēram, zvanot, un pajautājiet, vai viņš to sūtīja.
Kāpēc īsziņas un zvani arī ir pikšķerēšanas daļa?
Pikšķerēšana neaprobežojas ar e-pastu. Bieži sastopamas īsziņas par sūtījumiem, ceļa nodevām vai bankas brīdinājumiem, kā arī zvani no kāda, kas saka, ka strādā jūsu bankā vai atbalsta komandā. Zvanītājs var panākt, lai numurs uz jūsu ekrāna izskatās gandrīz jebkāds, tāpēc parādītais numurs neko nepierāda.
Īsta banka neprasīs pārvietot naudu uz „drošu kontu”, un īsta atbalsta komanda neprasīs kodu, kas tikko nosūtīts uz jūsu tālruni. Ja zvanītājs rada steidzamību, pārtrauciet sarunu un zvaniet atpakaļ uz numuru, ko atradāt paši. Tas pats attiecas uz balss ziņojumiem un ziņojumiem no uzlauzta drauga konta, kuros tiek prasīta nauda.
Ko darīt, ja jau esat noklikšķinājis vai ievadījis paroli?
Tas notiek arī uzmanīgiem cilvēkiem, un ātra rīcība patiešām ir svarīga. Veiciet šos soļus pēc kārtas:
Atvienojieties no problēmas. Ja atvērāt failu un domājat, ka tas ko palaida, izslēdziet šīs ierīces tīkla savienojumu un turiet to izslēgtu, līdz ierīce ir pārbaudīta.
Nomainiet attiecīgā konta paroli, ja iespējams, no citas ierīces. Ja to pašu paroli izmantojāt citur, nomainiet to arī tur.
Ieslēdziet divpakāpju verifikāciju, vēlams ar piekļuves atslēgu (passkey) vai autentifikatora lietotni, un konta iestatījumos izrakstieties no citām sesijām.
Ja kopīgojāt kartes vai bankas datus, nekavējoties sazinieties ar banku. Palūdziet bloķēt karti vai pārraudzīt neparastas darbības.
Meklējiet izmaiņas, ko neesat veicis, piemēram, jaunus pārsūtīšanas noteikumus e-pastā, jaunas atkopšanas adreses vai nepazīstamas pierakstīšanās.
Ziņojiet par ziņojumu pakalpojumam, par kuru tas izlikās, un informējiet savus kontaktus, ja konts sūtīja ziņojumus jūsu vārdā.
Kā iepriekš mazināt pikšķerēšanas radīto kaitējumu?
Jūs nevarat novērst, ka katrs ziņojums līdz jums nonāk, tāpēc mērķis ir ierobežot kaitējumu, kad kāds izlaužas cauri. Izmantojiet citu paroli katram kontam un glabājiet tās paroļu pārvaldniekā, kas palīdz arī tāpēc, ka neaizpildīs paroli vietnē ar nepareizu adresi. Piekļuves atslēgas (passkeys) iet vēl tālāk, jo tās vispār nevar ievadīt viltotā lapā.
Uzturiet tālruni un lietotnes atjauninātas un esiet uzmanīgi ar lietotnēm un failiem ārpus oficiālajiem veikaliem. Ierobežojiet, ko glabājat vietās, kuras var atvērt viena nozagta parole. Pases, nodokļu dokumentu vai līgumu kopijām nav jāguļ jūsu e-pasta iesūtnē, kur viens sekmīgs pikšķerēšanas ziņojums varētu atklāt tās visas.
Šeit Revault var palīdzēt. Tas glabā fotogrāfijas, dokumentus un failus šifrētā seifā jūsu ierīcē, bez Revault konta, ko varētu pikšķerēt. Tas nenovērš viltota ziņojuma nosūtīšanu jums, taču jūsu jutīgākie faili paliek ārpus iesūtnes un mākoņkontiem. Neviens rīks neaizstāj spriestspēju, tāpēc visvairāk pasargājošais ieradums ir vienkāršs: kad ziņojums prasa ko steidzamu, vispirms pārbaudiet to citā veidā.